Jaunsaules pirmā koka baznīca celta ap 1637. gadu. 1700. gadā tiek minēta "koka baznīca ar mazu torni, diezgan veca, tomēr vēl lietojama un labā stāvoklī, ar salmu jumtu". 1737. g. dokumentos minēts, ka tā ir pussabrukusi. Par Jaunsaules muižas īpašnieka Franča Kristofa fon Netelhorsta līdzekļiem pildrežģa tehnikā celto koka dievnamu iesvētīja 1740. gada 29. oktobrī. 1787. gadā minēts, ka baznīca ir pildrežģa celtne ar torni. Tagadējo, Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projektēto, 1827. - 1830. g. celto ampīra stila mūra dievnamu iesvētīja 1830. gada 2. augustā.
1. pasaules karā sagrāva baznīcas torni un jumta segumu, baznīcas zvans tika aizvests uz Krieviju. Dievnamu atjaunoja un iesvētīja tikai 1931. gada 11. oktobrī. 2. pasaules kara laikā sašāva celtnes torni un jumtu. Dievkalpojumi Jaunsaules baznīcā notika līdz 1947. gadam, draudzē kalpoja mācītājs T. Valters. Komunistiskais režīms mācītāju notiesāja un izsūtīja. Baznīcā iebruka vandaļi, izdemolējot ērģeles un sabojājot altārgleznu.
1953. - 1954. gadam draudze atjaunoja torni. 60. gadu sākumā nodokļu politikas dēļ draudze bija spiesta baznīcu atstāt. Dievnamā kolhozs ierīkoja tukšās taras noliktavu. Baznīca pamazām nonāca avārijas stāvoklī. Pēc baznīcas atgūšanas draudze ar kolhoza "Vecsaule" palīdzību sāka celtnes atjaunošanu. 1990. gadā, kad tika atjaunota draudzes darbība, tika uzsākti arī baznīcas atjaunošanas darbi, kurus vadīt uzņēmās A. Balgalvis, un kuros aktīvi iesaistījās arī draudzes locekļi. 1990. - 1993. gadam atjaunoja celtnes jumtu un interjeru, aizmūrēja torņa laternas logus.
Draudzē sāka kalpot mācītājs V. Parpucis, viņu nomainīja V. Kļaviņš, vēlāk L. Rozentāls. Kopš 1996. gada Jaunsaules baznīcā kalpo tagadējais draudzes mācītājs Jānis Tālums.
Baznīcas arhitektūra un interjers
Baznīca ir garenbūve ar izvirzītu torni un pusloka kupolu,ko vainago laterna. Celtnes galvenais akcents ir trīspakāpju tornis, ko grezno izteiktās starpstāvu dzegas, pirmā stāva pilastri un otrā stāva toskāniskās kolonnas. Garenfasādes pusloka logailas rotā apmetumā veidotais ierāmējums, sandriki un slēgakmeņi. Pašreiz zvanu tornī atrodas zvans ar uzrakstu: "Jaunsaules ev. lut. Draudzes baznīcas zvans. Jāņa par. gr. 2.20.1931. g. Dāmu komiteja un draudze."
Baznīcas interjers veidots ļoti askētiski, bet ar greznāku altāra daļu. Draudzes telpai ir līmeniski griesti ar noapaļojumu griiestu un sienu sadrvietā. Ērģeļu lukta balstās uz toskāniskām kolonnām un ērģeļu luktas margas rotā virpoti balustri. 1831. gadā būvētās ērģeles un prospekts gājis bojā pēc 2. pasaules kara.
Pēc 1. pasaules kara būvētā altāra retablā divas pāru kolonnas balsta ar dentikuliem rotāto dzegu, virs kuras Glorijas staros ir visu redzošā Dieva acs. Retabla būvēpārstaidz unikālās agrāk marmorētās kolonnas ar palmveidīgiem kapiteļiem, kuru bāzes ir identiskas kapiteļiem. Altāris ir norobežots no draudzes locekļiem, šajā gadījumā ar sētiņu.
Pašlaik altāra retablā atrodas Nellijas Radvilas glezna "Augšāmcelšanās", bet pirms 2. pasaules kara tur atradusies nezināma autora glezna "Kristus apskaidrošana". Šī altārglezna līdz 2009. gadam glabājusies Rundāles pils muzeja fondos, bet tagad tā ir atgriezta Jaunsaules draudzei un tiek restaurēta Latvijas Mākslas akadēmijā.
Pie sienas piestiprinātā askētiski darinātā poliogonālā kancele, kas saglabājusies no 20. gs. 20. gadiem. Kancele novietota tā, lai cilvēki labāk redzētu mācītāju un dzirdētu Dieva Vārda sludināšanu. Kancele ir ar jumtiņu, kuru agrāk vainagoja askētisks krusts.
Kultūras piemineklis
Jaunsaules ev. lut. baznīcai kopš 2009. gada ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss (Valsts aizs. Nr. 8701). Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Jaunsaules luterāņu baznīcai pilnībā saglabājies autentiskais apjoms, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, orģinālās konstrukcijas un fasāžu apdares detaļas. Daļēji saglabājies arī orģinālais interjers. Objekts ir reģionam nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs un nozīmīgs kultūrainavas elements. Jaunsaules luterāņu baznīca ir augstvērtīgs ampīra stila arhitektūras paraugs.
