Jaunsaules Evaņģēliski luteriskā draudze

 Latviski По русский In English


Baznīcas gads un liturģiskās krāsas


Mums ir labi zināms, ka gadā ir četri gadalaiki un divpadsmit mēneši. Gadalaiku maiņā mēs redzam noteiktu secību, arī visi dzīvie organismi dzīvo dzīvi, kurā ir noteikts cikls un ritms. Arī Baznīcas gadam ir savs cikls. Tas palīdz cilvēkam dzīvot saskaņā ar Dievu un Viņa Baznīcu, aizvien paturot acu priekšā garīgo pasauli, jo mēs dzīvojam no Dieva žēlastības, kas nemitīgi tiek dota gan mūsu miesai, gan dvēselei. Baznīcas gada ciklu veido Bībelē aprakstītie pestīšanas notikumi, saistībā ar tiem izveidota arī vienota dievkalpojumu kārtība - liturģija. Katras svētdienas un svētku dievkalpojumu tēma caurvij introitu [1], kolekti[2], Svēto Rakstu lasījumus, dziesmas un, protams, arī sprediķi. Baznīcas gada pamatā ir pestīšanas svarīgākie notikumi: Kristus piedzimšana - Ziemsvētki, Kristus augšāmcelšanās, ­Lieldienas un Svētā Gara izliešana pasaulē - Vasarsvētki.

Advents - Kristus atnākšana  
Baznīcas gads sākas ar Adventa[3] laiku
- l. Adventa svētdiena ir ceturtā svētdiena pirms Ziemsvēt­kiem. Katru Baznīcas gada periodu tradicionāli simbolizē ar kādu krāsu, kas parādās altāra un kanceles rotājumos un mācītāju tērpos. Adventa laikā lieto zilo (violeto) krāsu. Viduslaiku teologu izpratnē šis Baznīcas gada periods ir saistīts ar gavēni, tomēr vienmēr tā tas nav bijis. Tas ir nopietns laiks, tomēr šī laika patiesais saturs ir dziļš prieks par vislielāko dāvanu, kādu jebkad Dievs dāvājis pasaulei.

 Mēs bieži dzirdam, ka tiek runāts par Ziemsvētku brīnumu. Kas tas ir? Kristīgā izpratnē tā patiesi ir liela mistērija - Dievs tik ļoti mīl savu radību - cilvēci, ka, neskatoties uz tās samaitātību un atkrišanu no sava Radītāja, Viņš grib to glābt. Viņš neparādās kā parādība, kas satracina visu grēcīgo pasauli un liek tai attapties. Grēka tumsa ir pārāk liela, lai ļaudis tādējādi varētu piespiest mainīties. Bībelē lasām, ka cilvēks ir būtiski samaitāts un nes sevī iedzimto grēku, caur to arī nespēju paša spēkiem atjaunot attiecības ar Dievu. Ir vajadzīgs kaut kas vairāk, tādēļ pēc sena nodoma, ko Dievs jau pirms daudziem gadsimtiem paudis caur saviem praviešiem, Viņš pats kļūst par cilvēku.

Tradicionālā Adventa krāsa ir violeta, kas norāda, ka gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka tas ir gavēņa laiks. Pēdējos gados Baznīcas tradīcijā Adventa laikam ieteikta debeszilā krāsa, norādot uz cerību un nākamo laiku, vienlaikus arī izceļot, ka Adventa laika noskaņa atšķiras no Ciešanu laika.

Ziemsvētki - Kristus dzimšana
Ziemsvētkos - 24. un 25. decembrī - kā arī svētkiem sekojošās svētdienās mēs savu uzmanību pievēršam Kristus piedzimšanas notikumam, kad Vārds tapa miesa un iemājoja mūsu vidū, - inkarnācijas[4] brīnumam. Ziemsvētki ir prieka svētki, un to liturģiskā krāsa ir balta, kas simbolizē gaismu, skaidrību, mirdzumu un prieku. Ziemsvētku laiks ilgst divpadsmit dienas.

Senākos laikos Ziemsvētkus atzīmēja 6. janvārī, kā to vēl aizvien dara pareizticīgo Baznīca. 4. gadsimtā par Kristus piedzimšanas datumu pieņēma 25. decembri, tādējādi apvienojot Kristus piedzimšanas svētkus ar ziemas saulgriežiem, atzīmējot to, ka gada vistumšākajā laikā piedzimst  "Pasaules gaisma".

Zvaigznes diena - Kristus atspīdēšana
6. janvārī svinam Zvaigznes dienu - dievišķās gaismas atspīdēšanas dienu, kurā atzīmējam to, ka valstība, kas pēc savas būtības ir neredzama, atspīd mūsu vidū kā zvaigzne, un ka, sekojot šīs zvaigznes mirdzumam, pie Kristus bērniņa ieradās gudrie vīri no austrumu zemēm. Svētdienās pēc Zvaigznes dienas, kuras apzīmējam kā "svētdienas atspīdēšanas laikā", tiek likts uzsvars uz misiju - Kristus vēsts izplatīšanu pasaulē. Zvaigznes dienas krāsa ir balta, bet atspīdēšanas  laika  svētdienās altāri,  kanceli un  mācītāju tērpus rotā zaļā krāsa.

Kristus Ciešanu laiks
 Visnopietnākais laiks Baznīcas gadā sākas 40 dienas pirms Lieldienām
 - to sauc par Kristus Ciešanu laiku 
(citās zemēs un baznīcās šo laiku sauc arī par gavēņa laiku). Šajās 40 dienās mēs esam aicināti pārdomāt Kristus upuri, kas nests mūsu labā. Skaitlis četrdesmit atbilst Kristus gavēņa laikam tuksnesī, kur Viņu kārdināja velns. Svētdienās nekad nav gavēnis. Pastāv viedoklis, ka 36 gavēņa dienas pirms Lieldienām uzskatāms kā 10. tiesa no gada, kas ziedojama Dievam. Ir dažādas tradīcijas un prakses, kā šis laiks tiek atzīmēts Baznīcā. Daudzviet Baznīcas tradīcijas nosaka ievērot gavēni - atturēties no gaļas ēdieniem, alkohola un izpriecām (jāatzīmē, ka bībelisks gavēnis ir pilnīga atturība no jebkāda ēdiena un dzēriena). Gavēņa liturģiskā krāsa ir violeta. Gavēņa laikā baznīcā netiek dziedāts "Gods Dievam augstībā". Dažas draudzes sava dievnama altārus apsedz ar sēru šķidrautu melnā vai violetā krāsā.

Tomēr jāatceras, ka Ciešanu laika un visa Baznīcas gada laika centrā ir Kristus - mīlestību un piedošanu nesošais upura Jērs. Tādēļ mūsu pārdomas, lūgšanas un meditācijas ir vērstas uz Viņu, kurš mūs tik ļoti ir mīlējis, ka nav taupījis savu dzīvību, lai glābtu mūsējo.

Pelnu Diena - no pīšļiem tu esi ņemts...
Pelnu Diena (vai Pelnu Trešdiena) ir grēku nožēlas diena, kurā pieminam to, ka esam tikai pīšļi un mums būs par tādiem atkal palikt. Dievkalpojuma laikā dievlūdzēji kā īpašu grēku nožēlas simbolu uz pieres var saņemt ar pelniem uzvilktu krusta zīmi. Altāra segas krāsa ir violeta vai melna.

Klusā nedēļa - no Palmu (pūpolu) svētdienas godības līdz nāvei pie krusta
 
Nedēļa pirms Lieldienām tiek  saukta par Kluso nedēļu, kuras laikā esam aicināti pārdomāt Kristus pēdējo mūža dienu gājumu un Viņa nāvi. Šo nedēļu ievada Palmu (Pūpolu) svētdiena, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē un ļaudis gavilējot Viņu sagaidīja: "Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā! Ozianna augstībā!" Pastāv tradīcija Pūpolu svētdienā mainīt melno vai violeto krāsu uz tumši sarkano, tādējādi norādot uz Kristus ciešanām un asins izliešanu, kas sekos.

Zaļā ceturtdiena - pēdējais mielasts
Zaļajā Ceturtdienā draudze piemin Kristus pēdējo vakaru kopā ar Viņa mācekļiem. Šajā vakarā Kristus ar saviem mācekļiem pirmo reizi svin Svēto Vakarēdienu un pavēl to darīt vienmēr, kad draudze sapulcējas, līdz kamēr Viņš atnāks lielā godībā šajā pasaulē. Caur šo mielastu Viņš paliek vienots ar visiem tiem, kas vēlas piederēt Dievam un dzīvot mūžīgi kopā ar Viņu. 

Šajā vakarā Jēzus tika nodots un apcietināts. Ir tradīcija dievkalpojuma beigās no altāra noņemt visu, kas uz tā atrodas. To darot, tiek lasīts 22. psalms. Dievkalpojums beidzas bez svētības vārdiem, jo ceturtdienas, piektdienas un sestdienas diev­kalpojumi ir kā turpinājums viens otram.

Lielā Piektdiena - Kristus nāve
Uzreiz jāatzīmē, ka citās valodās, piemēram angļu, šo svētku dienu sauc par Labo Piektdienu. Nevainīgo Jēzu nonāvē. Kas tur var būt "labs"? Kristum nē, bet visiem grēciniekiem Dievs šajā nāvē dāvā salīdzināšanos ar sevi. Altāris stāv tukšs, uz tā atrodas tikai piecas sārtas rozes, kuras simbolizē Krustā sistā 5 brūces.  Tomēr, sekojot dažādām tradīcijām, draudzes var brīvi izvēlēties kā akcentēt šīs dienas dramatiskos, bet reizē arī visas cilvēces vēstures nopietnākos notikumus.  Biežāk lietotā liturģiskā krāsa ir melna, bet lieto arī purpura sarkano.

Klusā sestdiena - Kristus dusēšana kapā
Klusajā sestdienā notiek vigilijas[5] dievkalpojums, kas ievada Kristus augšāmcelšanās svētkus. Lasījumi apcer radīšanas un pestīšanas drāmu, noslēdzoties ar gaviļu saucienu: "Tas Kungs ir augšāmcēlies!" - uz kuru draudze atbild: "Viņš patiesi ir augšāmcēlies!" Atskan Alleluja dziedājumi, ieskanas ērģeles, kuras Klusajā Sestdienā un Lielajā Piektdienā ir klusējušas, un sākās vispriecīgākie svētki kristīgajā draudzē - 

Lieldienas - Kristus augšāmcelšanās
Lieldienu krāsa ir balta un zelta, simbolizējot prieku un Kristus uzvaru pār nāvi. Dievkalpojumā no jauna skan gaviļu dziedājums "Gods Dievam augstībā". Šī diena un Lieldienu laika svētdiena ir Baznīcas svētku laiks. Nīkajas koncilā[6] 325. gadā tika pieņemts, ka Lieldienu laikā draudze nemetīsies ceļos, bet paliks stāvus, tā pieminot un priecājoties par Kristus augšāmcelšanās brīnumu. Lieldienu laikā atsevišķās baznīcās pie altāra, kanceles pusē, novieto īpašu Lieldienu sveci. Tā simbolizē augšāmceltā Kristus klātieni un deg līdz Debesbraukšanas dienai, kad to, lasot Evaņģēliju, izdzēš. Tad sveci pārvieto pie kristību trauka statīva, kur to aizdedzina kristību reizēs. 

Kristus debesbraukšanas diena 
Debesbraukšanas diena atzīmējama četrdesmit dienas pēc Kristus augšāmcelšanās. Kristus atgriežas savā mūžības godībā, lai nāktu atkal pastarā dienā (otrajā atnākšanā). Viņš uzkāpj debesīs un sēž pie Tēva labās rokas, lai būtu vienmēr klātesošs savu mācekļu vidū kā to spēj vienīgi Dievs.

Vasarsvētki - Svētā Gara svētki jeb Kristus Baznīcas dzimšana
Piecdesmit dienas pēc Lieldienām mēs sagaidām Vasarsvētkus -  Svētā Gara izliešanu pār ticīgajiem. Baznīca šo laiku uztver kā stiprinājumu sava darba turpināšanai. Baznīcas liturģiskā krāsa šajā laikā ir sarkana, atgādinot dievišķo mīlestību un Svētā Gara darbību.

Trīsvienības svētdiena un laiks līdz Mūžības svētdienai
Pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem tiek atzīmēta Trīsvienības svētdiena. Tās krāsa ir balta. Svētdienas pēc Trīsvienības svētkiem baznīcas gadā, centrā paturot pestīšanas notikumu, dēvē par Laiku pēc Vasarsvētkiem. Šis laiks ilgst līdz Baznīcas gada beigām un tajā ietilpst no divdesmit trim līdz divdesmit astoņām svētdienām - atkarībā no tā, kad bijušas Lieldienas.  Šā laika krāsa ir zaļa, norādot uz augšanu ticībā un ticības attīstību. Svētdienas šajā laikā tiek sauktas arī par Svētdienām pēc Trīsvienības svētkiem. Baznīcas gads noslēdzas ar Mirušo piemiņas vai Mūžības svētdienu.

Dažādas piemiņas dienas 
Baznīcas gadā ietilpst dažādas piemiņas dienas - apustuļu, evaņģēlistu, jaunās Derības personu vai notikumu atceres, asinsliecinieku un citu svēto dienas, kā arī Ticības atjaunošanas (Reformācijas) svētki (31. oktobrī), Bībeles svētki (septembrī), Pļaujas svētki (1. svētdienā pēc Miķeļdienas), Ģimenes diena (maija 2. svētdienā), kā arī citas dienas. Tiek atzīmēti arī zīmīgi datumi mūsu tautas vēsturē - izsūtīto un deportēto piemiņas dienas, Lāčplēša diena, Latvijas valsts dibināšanas atcere un citi.

 

LITURĢISKO KRĀSU SIMBOLISKĀ NOZĪME:

Balts

Skaidrība un prieks. Tā identificējama arī ar Jēzus dzīves notikumiem (izņemot Lielo Piektdienu): Ziemsvētkiem, Debesbraukšanu; Zvaigznes dienu, Lieldienām, balto krāsu lieto arī visu svēto dienā.

Zelts
 Prieks un pestīšana. Zelta krāsu lieto Lieldienās.

Sarkans 
Simbolizē Sv. Garu, martīru[7], Dieva mīlestību; lieto Vasarsvētkos, 2. Ziemsvētkos, beidzamajā laikā dažās Latvijas luterāņu draudzēs arī Lielajā Piektdienā.

Violets / Zils
Grēku nožēla, gavēnis / cerības - lieto Adventa un Ciešanu (Gavēņa) laikā.

Zaļš 
Misijas darbs pasaulē, cerības, atjaunošanās, augšana; lieto Atspīdēšanas un Baznīcas bezsvētku pusgada laikā (no Trīsvienības svētkiem līdz Mūžības svētdienai jeb Mirušo piemiņas dienai).

Melns
Norāda uz dziļām sērām. lieto Lielajā Piektdienā

Skaidrojumi:

  • [1] introits - Ievada vārdi, kurus lasa mācītājs dievkalpojuma sākumā. Šajā ievadā, kurš ir sastādīts no Bībeles vārdiem, tiek pieteikta konkrētās svētdienas dievkalpojuma tēma, vai norāde uz to 
  • [2] kolekte - īsā lūgšana, kuru saka vai dzied dievkalpojumā mācītājs.
  • [3] Advente - atnākšana (latīņu val.)
  • [4] Inkarnācija - iemiesošanās
  • [5] vigilija - ļoti vēla vakara vai nakts dievkalpojums
  • koncils - vispārēja Baznīcas sapulce, kura notika laikā, kad baznīca vēl nebija sašķelta konfesijās
  • [7] martīrs - asinsliecinieks, (tāds, kurš savu ticību apliecina ar savu dzīvību), ticības dēļ vajātais 
Komentāri (0)  |  2011-03-06 06:12  |  Skatīts: 1206x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ